Turpinās darbs pie Leļļu kameroperas „Prieka noslēpums”
Nedēļas sākumā, 6.novembrī, lai precizētu leļļu kameroperas „Prieka noslēpums” tehniskās nianses, Liepājas Latviešu biedrības namā tikās operas mūzikas autors Jānis Strazds, libreta autors Pēteris Trups, režisore Agita Trupa, scenogrāfs Aldis Kļaviņš, SIA „BANG!” pārstāvji, Liepājas Baleta un deju studijas vadītāja un horeogrāfe Ingrīda Lūre un leļļu meistare Marita Runde.
Kā jau iepriekš informējām, šā gada 16. decembrī Liepājas Latviešu biedrības namā, pulksten 16:00 notiks pirmizrāde, kas būs nepieredzēts notikums ne tikai Liepājas, bet arī Latvijas un Baltijas, bet varbūt pat Eiropas mērogā – opera ar lellēm jeb leļļu kameropera „Prieka noslēpums”. Tas ir profesionāls, muzikāli izglītojošs oriģināldarbs ģimenei, un, kā noprotams, vienotā mākslas darbā apvienoti divi šķietami pretēji žanri – leļļu teātris un opera. Izrāde adresēta gan bērniem, gan viņu vecākiem, paplašinot mūsu priekšstatus par to, kāda var būt opera un leļļu teātris mūsdienu mākslā.
Lai viss iecerētais izdotos, nedēļas sākumā kameroperas radošā komanda tikās Liepājas Latviešu biedrības namā, kur precizēja ar kameroperas izrādēm saistītās tehniskās nianses un specifikācijas un saskaņoja radošās idejas ar tehniskajām iespējām.
Tajā piedalījās arī Leļļu māksliniece Marita Runde, kuras hobijs ir šūt un restaurēt rotaļlietas. Šis ir viņas pirmais šāda veida projekts un sadarbība ar Liepājas Ceļojošo leļļu teātri „Maska”. „Kameroperas leļļu darināšanā mani iesaistīja Astra Dzērve, kura jau vairākus gadus darina lelles „Maskai”, taču šobrīd ir aizņemta savā pamatdarbā,” saka M.Runde. „Piekritu, jo tas šķita interesanti un arī mana meita, kura dejo Liepājas Baleta un deju studijā pie Ingrīdas Lūres, tajā piedalīsies,” priecīgi stāsta leļļu māksliniece.
Savukārt Aldim Kļaviņam kameroperas skatuves mākslinieciskā iekārtojuma veidošana nebūs „ugunskristības”. Viņš jau daudzus gadus ir Liepājas Ceļojošā leļļu teātra „Masku” scenogrāfs.
”Veidot scenogrāfiju leļļu kameroperai nebija sarežģīts uzdevums, jo esmu pieredzējis, taču, protams, šoreiz bija jāņem vērā, ka uz skatuves darbosies ne tikai lelles, bet arī cilvēki,” saka Aldis Kļaviņš. „Skatuve būs kā melna kaste, kurai vidū ir sala – sniega kupena, ap kuru un kurā tad viss arī notiek,” ieskicējot skatuves iekārtojumu, saka scenogrāfs, piebilstot, ka nepamatoti pārkāpt robežu, kurā spēlē lelles, ir riskanti.”
Noslēdzot radošās komandas tikšanos, visi mākslinieki apstiprināja, ka ir gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju savas radošās idejas realizēt tā, kā viņi to iztēlojušies, turklāt saskaņā ar citu kolēģu idejām un darbiem. Tā, piemēram, Aldis Kļaviņš, kurš pirmoreiz dzirdēja kameroperas muzikālo materiālu uzsver, ka Jānim Strazdam ir izdevusies ļoti skaista mūzika – melodiska un patīkama, savukārt režisore Agita Trupa un horeogrāfe Ingrīda Lūre uzslavēja Alda Kļaviņa veidoto scenogrāfiju, kurā ir veiksmīgi apvienoti šie divi spēles laukumi – lellēm un cilvēkiem.
Uzziņai:
Kameroperas libreta pamatā ir stāsts par mūsdienu straujo dzīves un darba ritmu, kas neļauj cilvēkiem ne mirkli atslābināties, lai pabūtu ar sevi un saviem bērnības sapņiem. Līdz mēs aizmirstam, kad un kur rodams prieks. Stāsta galvenā varone ir meitene, vārdā Sniedze, kura izaugusi liela un ikdienas steigā un rūpēs aizmirsusi par prieku, ko dod katra diena. Viņa nevar atcerēties, kad pēdējo reizi tā no sirds priecājusies, kaut vai tikai par ledus puķēm logu rūtīs vai balto sniegu, kas ejot viegli gurkst zem kājām. Kādā ziemas vakarā, Sniedze, kārtojot savu skapi, visdziļākajā plauktā pie citām bērnības dienu mantām, atrod savu to laiku labāko draudzeni – lelli Sniedzīti. Notiek brīnums un kādu nakti meitenes aizmirstā bērnības lelle Sniedzīte atdzīvojas un mēģina sameklēt savas lielās draudzenes pazaudēto prieku.
Unikālā mākslas darba veidošanā apvienojušies dažādu žanru profesionāļi:
Mūzikas autors: Jānis Strazds
Libreta autors: Pēteris Trups
Režisore: Agita Trupa
Scenogrāfs: Aldis Kļaviņš
Gaismu mākslinieks: Mārtiņš Feldmanis
Horeogrāfes: Inita Saleniece un Ingrīda Lūre
Leļļu mākslinieces: Astra Dzērve un Marita Runde
Lomās: Laura Bluķe, Ieva Dreimane, Juris Ločmelis, Agita Trupa un Pēteris Trups
Piedalās: “Liepājas kamerorķestris”, diriģents Jēkabs Ozoliņš, kā arī Ingrīdas Lūres izlolotie Liepājas baleta un deju studijas jaunie talanti.
Kameroperas „Prieka noslēpums” pirmizrāde notiks 16. decembrī pulksten 16.00 Liepājas Latviešu biedrības namā, arī 18. un 19. decembrī pulksten 13.00 un 18.00 tā būs skatāma Liepājā, bet 20. decembrī – Rīgas Kongresu namā.
Biļetes var iegādāties Liepājas Latviešu biedrības nama kasē un www.bilesuparadize.lv, kā arī „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā.
Biļetes uz izrādēm Rīgas Kongresa namā var iegādāties „Biļešu serviss” kasēs.
Leļļu kameroperu „Prieks noslēpums” atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsētas Dome, Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras pārvalde” un Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centrs, reģionālais laikraksts „Kurzemes Vārds”, portāls „liepājniekiem.lv”, „Rietumu radio” un SIA „Liepājas tramvajs”.
Projekta koordinatore Anete Strazda, e-pasts: anete.strazda@dome.liepaja.lv,
tālrunis: 63481253 un mob. tālrunis: 20254202.
Informāciju sagatavoja:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja