Sieviešu kora „Aija” diriģentes Guntas Vites jubilejas koncerts „Neba maize pate nāca”

08.03.2013

 Sestdien, 16. martā, pulksten 14.00 Liepājas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notiks sieviešu kora „Aija” diriģentes Guntas Vites jubilejas koncerts „Neba maize pate nāca”, kurā diriģenti suminās un mazo Dziesmu svētku atmosfēru radīs sieviešu koris „Aija”, Priekules un Nīcas sieviešu kori, vīru koris „Dziedonis”, Nīcas vīru koris un Latvijas Universitātes vīru koris „Dziedonis”. Ieeja bez maksas.

Marts ir īpašs gan Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu korim „Aija”, gan tā diriģentei Guntai Vitei, jo koris ir dibināts diriģentes Guntas Vites dzimšanas dienā – 1992. gada 6. martā.

Ik gadu koris, atzīmējot savu dzimšanas dienu, kā dāvanu sev un saviem klausītājiem sniedz tematisku koncertu. Šoreiz tas būs īpašs, jo 16. martā  pulksten 14.00 Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē koncertā „Neba maize pate nāca” koris suminās savu diriģenti 60 gadu jubilejā.

Koncertā kopā ar sieviešu kori „Aija” (mākslinieciskā vadītāja Gunta Vite, kormeistare Antra Berga, vokālā konsultante Līga Jakševica) klausītājus priecēs arī jubilāres Guntas Vites vadītais Priekules sieviešu koris (kormeistare Skaidra Klasiņa), Nīcas sieviešu koris (diriģente Līga Amerika – Ansiņa, kormeistare Inese Egle), vīru koris „Dziedonis” (diriģents Valdis Aivars), Nīcas vīru koris (diriģents Jēkabs Ozoliņš) un Latvijas Universitātes vīru koris „Dziedonis” (mākslinieciskais vadītājs Roberts Liepiņš, diriģents Raimonds Počs), kā arī koncertmeistari Līna Andrējeva un Jānis Matulis. Koncerta ievadvārdus teiks Em.Melngaiļa mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas pedagoģe, muzikoloģe Aija Engelmane un profesores Selgas Mences kompozīcijas klases studente, komponiste Laura Gustovska.

Sieviešu kora „Aija” repertuārā goda vietā allaž ir latviešu komponistu, arī liepājnieku Selgas Mences un Agra Engelmaņa kora dziesmas. Un tā kā šis ir arī komponistes S. Mences jubilejas gads, kā koncerta nosaukums izvēlēts XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku repertuārā iekļautās, komponistes labi zināmās dziesmas „Neba maize pate nāca” nosaukums.

Godinot komponisti, arī koncertā sieviešu kopkora izpildījumā klausītāji dzirdēs gan koncerta tituldziesmu „Neba maize pate nāca”, gan „Kur tu biji, bāleliņi?” un „Dziesmu svētki”. Sieviešu kori izpildīs arī komponistes sirsnīgās „Ai, bērniņi”, „Saulīte”, „Šūpo mani māmuliņa” un citas dziesmas. Savukārt vīru kori kopā izdziedās leģendāro Emīla Dārziņa „Mūžam zili”, klausītāju iemīļoto Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma” un citas dziesmas.

„Ceram iepriecināt Kurzemniekus ar dažām starptautiskā koru dziedāšanas konkursā Varšavā, kurā kopvērtējumā ieguvām bronzas vērtējumu, bet vīru koru grupā bijām otrie, izpildītajām dziesmām, tāpat skanēs mūsu latviešu komponistu klasika, kura jums nebūs sveša, un centīsimies parādīt kādu klasisko vīru koru dziedājumu no slavenu Eiropas komponistu darbiem. Domājam, ka kopumā jums, mūsu draugi, tas patiks, tāpat kā mēs paši, gan daļa jau sirmi esam, bet reizē jauni, un jaukā saskaņā aizvadīsim Kurzemes mazos Dziesmu svētkus. Uz tikšanos 16. martā,” informē un uz koncertu aicina Latvijas Universitātes vīru koris „Dziedonis”.

Uzziņai:
Gunta Vite
ir dzimusi 1952. gada 6. martā. 1972. gadā viņa pabeidza Emīļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas nodaļu, iegūstot vispārizglītojošo skolu kora diriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju, bet 1977. gadā beidza Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas izpildītāju fakultāti, iegūstot kora diriģenta un kora priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju.

1997. gadā Gunta Vite ieguva mākslas maģistra grādu kora diriģēšanas specialitātē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

No 1982. gada ir pedagoģe Emīļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā, bet kopš 1990. gada vada Priekules kultūras nama sieviešu kori.

1992. gada 6.martā Gunta Vite nodibināja  Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu kori „Aija”, bet kopš 1999. gada viņa vada Liepājas Bērnu un jaunatnes centra jauniešu kori „Liedags”.

Ik gadu organizē Jauniešu koru dienu, sieviešu kora „Aija” dzimšanas dienas un Ziemassvētku koncertus.

Iegūtās atzinības:

2008. gadā Gunta Vite kļuva par „Gada liepājnieces mūzikā – 2007. gadā”.

2007. – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balva par nozīmīgu latviešu kordziedāšanas tradīciju sasniegumu 4. Pasaules koru olimpiādē Ķīnā ar kori „Aija”.

2007. – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts par Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē ar kori „Aija”.

2004. gadā – Bavārijas ministru prezidenta balva „Bavārijas lauva” 5. Starptautiskajā koru konkursā.

2002. gadā diploms kā Starptautiskā kora konkursa Itālijā labākajai diriģentei.

1999. gadā „Post scripton – 98” gada laureāte kultūrā Liepājas pilsētā.

1998. gadā „Post scripton – 97” laureāte nominācijā „Profesionālā mūzika” Liepājas pilsētā.

1998. gadā koris „Aija” Starptautiskajā koru konkursā Ungārijā saņēma diploms par augstvērtīgu Baltijas valstu mūzikas popularizēšanu pasaulē.

Selga Mence dzimusi 1953. gada 12. janvārī Liepājā.
Viņas tēvs – matemātikas pedagogs Jānis Mencis, jaunībā pie Jēkaba Vītoliņa Rīgas Skolotāju institūtā apguvis kordiriģēšanu, brālis Jānis Mencis jun. – arī matemātiķis. Selga Mence absolvējusi Liepājas 5. vidusskolu, ar vācu valodas novirzienu (zelta medaļa, 1971), jau pēc diviem gadiem Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, tad LVK kompozīcijas klasi un asistentūru pie Paula Dambja (1978, 1988). Ir studējusi muzikoloģiju. Vairākus gadus strādājusi Latvijas Kultūras ministrijas repertuāra redakcijas kolēģijā (1980–1987). 80. gados pārzinājusi bērnu mūzikas sfēru Komponistu Savienībā. Kopš 1985. gada ir JVLMA Kompozīcijas katedras docētāja, patlaban profesore, kopš 2004. gada – Kompozīcijas katedras vadītāja.

Selgas Mences vārds vispirms iemirdzas saiknē ar kormūziku. Viņas skaņdarbi skanējuši Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Norvēģijā 2000. gadā un daudzos Dziesmu svētkos Latvijā, ASV, Kanādā. Ar komponistes skaņdarbiem daudzi Latvijas un ārvalstu kori guvuši uzvaras starptautiskos konkursos.

Selga Mence piedalījusies tādos projektos kā Songbridge 2000 festivālā „Europa Cantat XIV” Nevērā, Francijā, un „Eiropas mūzikas mēnesis” 2001. gadā Bāzelē. Viņas skaņdarbu cikls „Dziesmas” divām klavierēm ticis iekļauts rekomendēto skaņdarbu desmitniekā 1999. gadā Starptautiskajā komponistu radio tribīnē (International Rostrum of Composers) Parīzē. Saņēmusi 2005. gada laikraksta „Diena” gada balvu kultūrā par oratoriju „Livonija. Prieka un sāpju dziesma”.

Kora dziesma, bērnu mūzika – šajā jaunrades daļā līdz šim īpaši izpaudusies Selgas Mences gaišā emocionalitāte, arī muzikālo tēlu dzīvīgums, mīlestība pret latvju dainām ar to tradicionālo, stabilo vērtību pasauli. Daudzkārt izmantotās latviešu (arī lībiešu) tautas melodijas un teksti (nereti zūdot robežai starp tautasdziesmas apdari un oriģinālmūziku) kopumā iekļaujas nacionāli romantiskajā tradīcijā, kas tomēr risināta ar laikmetīga skaņraksta līdzekļiem. Darbus izceļ sonorikas koloristiskās iespējas un aleatorikai raksturīgās improvizatoriskās spēles. Viens no svarīgākajiem šeit tomēr ir intonatīvais materiāls, kas, mērķtiecīgi un loģiski – Selgai Mencei raksturīgas īpašības – vadīts, iekvēlina skaņdarba vispārējo uztveri. Guntars Pupa taisnīgi rakstīja, ka viņa kā viena no pirmajām jaunajām komponistēm „aktualizējusi melodiju” 80. gadu latviešu mūzikā (LM, 1986). Iespējams, tieši šīs daiļrades iespaidā viņas jaunākajos instrumentālajos sacerējumos nozīmīgs kļuvis „dziesmas” žanrs, simboliskā veidā koncentrēdams sevī ļoti niansētu poētisko saturu.

2002. gadā S.Mences lielas formas darbs simfoniskajam orķestrim un sieviešu korim „Zemes dziesma” rakstīts tieši sieviešu korim „Aijai” 10 gadu jubilejā.

Informāciju sagatavojusi:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja