Koru pavasara koncerts „Mūžu mūžos būs dziesma”

21.03.2013

Jaunuma titlulattēls Svētdien, 24. martā, pulksten 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notiks Liepājas 388. dzimšanas dienai veltīts koru pavasara koncerts „Mūžu mūžos būs dziesma”. Tajā ar saviem priekšnesumiem klausītājus priecēs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu koris „INTIS”, jauktie kori „Līva”, „Lauma”, „Kursa” un „Laiks”, sieviešu koris „Aija” un vīru koris „Dziedonis”, Liepājas Universitātes sieviešu koris „Atbalss”, Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas jauktais koris un Liepājas skolu jauniešu koris „GANA”, kā arī Nīcas vīru koris un Rīgas Biznesa skolas jauktais koris. Ieeja koncertā bez maksas.

Ik gadu Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs liepājniekiem piedāvā pilsētas dzimšanas dienai veltītu koncertu, kurā sieviešu, vīru un jauktie kori izdzied Liepājas un Liepājas „skarto” komponistu dziesmas.

Šogad koncerts „Mūžu mūžos būs dziesma” veidots kā sveiciens Liepājas 388. dzimšanas dienā un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XXV Deju svētku ieskaņas koncerts liepājniekiem. Tajā skanēs lielākā daļa no šī gada Dziesmu svētku Noslēguma koncerta kora programmas, kurā iekļauti arī ar Liepāju saistīto komponistu – Selgas Mences, Ērika Ešenvalda un Imanta Kalniņa – skaņdarbi.

Liepāju dzimšanas dienā sveiks un  klausītājus ar skanīgām dziesmām 24. martā pulksten 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē priecēs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu koris „INTIS” (diriģente Ilze Valce, vokālā pedagoģe Mārīte Lazdane), jauktie kori „Līva” (diriģents Jēkabs Ozoliņš), „Lauma” (diriģenti Mirdza Paipare), „Kursa” (diriģente Ilze Āboliņa) un „Laiks” (diriģente Ilze Balode, kormeistare Laura Bluķe), sieviešu koris „Aija” (diriģente Gunta Vite, kormeistare Antra Berga, vokālā konsultante Līga Jakševica), vīru koris „Dziedonis” (diriģents Valdis Aivars), Liepājas Universitātes sieviešu koris „Atbalss” (diriģentes Ilze Valce, kormeistare Olga Blauzde) un Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas jauktais koris (diriģents Jēkabs Ozoliņš), Liepājas skolu jauniešu koris „GANA” (diriģenti Agita Čakša un Andris Mockus), Nīcas vīru koris (diriģents Jēkabs Ozoliņš) un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas (RTU RBS) jauktais koris (diriģents Gints Ceplenieks).

RTU RBS koris koncertā atskaņos dažas dziesmas no sava koncertuzveduma „Teika par jūru”, kura mūzikas autori ir  Andris Kontauts, Ilona Rupaine, Raimonds Tiguls un Valdis Zilvers. Savukārt kora diriģents Gints Ceplenieks, kurš ir arī Talsu apriņķa un XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, koncertā diriģēs dziesmu „Neba maize pate nāca”, kuru izpildīs kopkori.

Iespēju RTU RBS korim nokļūt Liepājā sniedza VAS „Latvijas Dzelzceļš” atbalsts.

Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējusi informācija, ka 19. martā Rīgā Berga bazārā notika XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmes „Skaņu vijums vainagā” pirmās publiskās iedziedāšanas svētki. Pasākumā piedalījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde, svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis, svētku radošais direktors un zīmolvedis Gatis Mūrnieks, VAS „Latvijas Dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis un vokālā grupa “Anima Solla”.

Liepājas diriģenti ar kopkori publisko iedziedāšanu, izpildot pilsētas himnu „Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, veiks 24. martā pēc pavasara koru koncerta „Mūžu mūžos būs dziesma”, iegūtā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīme turpmāk tiks lietota kā Liepājas  XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku logo.

Svētku identitātes zīme – vainags – veidota tā, lai katrs dziedot varētu uzvīt savu svētku rotu, tādējādi jūtoties kā svētku sastāvdaļa. Vainagu veido septiņas latviešu tradicionālās zīmes, un katrai notij paredzēta sava zīme, piemēram, Dieva zīme – do, Māras zīme – re, Laimas zīme – mi. Spēlējot vai dziedot jebkuru melodiju, tehnoloģijas atpazīst skaņas un pārvērš tās noteiktās zīmju secībās, sakārtojot unikālā vainagā, kas ir neatņemams latviešu tradīciju un Līgo simbols, svētku rota, kas apzīmē sauli, gaismu, pilnību un noslēgtu ciklu.

Skaņu augstuma, dinamikas gradāciju un latvju rakstu zīmju digitālais vijums veidojas, dziedot kādu no interneta vietnē http://www.dziesmusvetki.tv/logo piedāvātajām 13 tautasdziesmām vai pašu izvēlētu dziesmu, kamēr īpaši izstrādāts datora algoritms analizē skanējuma tonalitāti un konkrētos brīžos piešķir vainagam atbilstošu zīmju loku. Savu zīmi iespējams radīt, dziedot vai spēlējot individuāli, ansamblī vai lielākā kolektīvā jebkurā pasaules vietā, kur ir pieejams dators un internets.

Iedziedāšanas process ir vienkāršs: jāizvēlas dziesma, tad, sekojot norādēm, jāaktivizē mikrofons. Ja būs izraudzīta tautasdziesma, pēc karaoke principa tiks parādītas notis un vārdi. Ja izvēlēta “brīvā” dziesma, katrs varēs dziedāt, ko vēlas. Zīmes veidošanai nepieciešams aptuveni 20–30 sekunžu garš dziesmas fragments, lai datorprogramma spētu izanalizēt nošu augstumu, dinamikas intensitāti un tempu konkrētajā brīdī.

Jau no vakardienas ikviens internetā var izveidot savu zīmi, lai to tad saglabātu, sūtītu pa e-pastu, izdrukātu, ievietotu sociālajos tīklos, lepni liktu uz apģērba, automašīnas utt., tā apliecinot savu piederību Dziesmu un deju svētkiem.

Informāciju sagatavojusi:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja