Novadu dižošanās “Līvas ciema” svētkos
Sestdien, 24. maijā no plkst. 10.00 līdz 15.00 “Līvas ciema” svētkos ikviens varēs būt liecinieks četru ļoti atšķirīgu NOVADU STĀSTIEM, iepazīstot raksturīgāko tradicionālās kultūras mantojumu – muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu, rituālus vai svētku svinēšanu, jo vai ikvienā novadā ģimeņu godu, gadskārtu ieražas un svētki tiek svinēti saskaņā ar vietējām tradīcijām.
Latvijas ģeogrāfiskā situācija, vēsturiskie apstākļi, etniskie un sociālie faktori laika gaitā dažādās Latvijas teritorijās sekmējuši spilgtu kultūras izpausmju un tradīciju veidošanos, kā arī to atšķirības dažādos kultūrvēsturiskajos reģionos, piemēram, valoda Kurzemē – Suitu novadā, Rucavas, Nīcas un Bārtas novados.
Ikvienā no Liepājas apkaimes novadiem vēl joprojām sastopamas daudzveidīgās un atšķirīgās dzīvās kultūrvērtības – cilvēki, prasmes, nodarbes un ēdieni. Lai pamanītu un novērtētu novadu savdabību un vērtības, Līvas ciema laukumā īpaši veidotās NOVADU SĒTĀS varēs sastapt Durbes, Nīcas, Priekules un Rucavas novadu darbīgos ļaudis.
Lauksaimnieki, biškopji, zvejnieki, maizes cepēji, vīna darītāji, adītājas, kalēji, pinēji, un citu amatu meistari, kuri var lepoties gan ar savām amatniecības, gan tradicionālām pārtikas un ēdienu gatavošanas un pasniegšanas prasmēm, laipni sagaidīs ikvienu.
Liepājas apkaimes novadi vienmēr lepojušies ar savu daudzveidību. Rucavas saimnieces aicinās visus pie Godu galda, kur ikvienam būs iespēja nogaršot rucaviešu gardumus, kā arī pašiem piedalīties zivju zupas vārīšanā un maizes cepšanā. Nīcas novada sētā būs iespēja pamieloties pēc sentēvu metodes uz čiekuriem kūpinātām zivīm un iestiprināties ar plūškoka tēju, savukārt Priekules novada ikarieši būs sarūpējuši noderīgas lietas, gan svētkiem, gan ikdienai – daudzveidīgi koka izstrādājumi, pinumi un pērļu rotas. Dižošanos noslēgs pati mazākā Latvijas pilsēta Durbe, kas apmeklētājus iekustinās ar atraktīviem dančiem, dziesmām un dzīvo mūziku.
Vācijā dzīvojošais nīcenieks Jānis Cukura kungs, ar kuru sarakstījās Olafs Gūtmanis, kad tapa grāmata “Jūrmalciems”, plašā analītiskā rakstā “Senie Kūrsas novadi” ievadā saka: “Kūrsas novadi, kurus vēlos šeit apskatīt, nav nekādi jauni sensacionāli atklājumi, bet gan sen jau vēsturniekiem pazīstami. Un kā tas bieži ir dzīvē, ko nedzird, uz skolas sola sēžot, tas ir jāpalasa avīžu slejās. Kūrsas jaunatnei ir jāsāk no jauna domāt par senču pagātni un jāmēģina atrast sentēvu iemītās takas. Vēsturiskās saknes ir jāsāk atjaunot. Jāsāk no jauna nostiprināt pārtrūkušās saites ar ģimeni, saimi un novadu. Tādam cilvēkam, kurš nezin savu izcelšanos, var nākties dzirdēt piezīmi, kā to mēdza teikt Liepājā un Nīcā, ka tas ir izkritis rucavniekam no ratu pakaļas.”
Līdzās pieredzes bagātajiem dažādu Latvijas amatu meistariem un ražotājiem, ar devīzi “Amats – cilvēka pamats”, “Līvas ciema laukumā” savus pirmos soļus īpašajā amatnieku tirgus pasaulē spers amatniecības “jaunā paaudze”. Tie ir Liepājas radošie jaunieši – skolēnu mācību uzņēmumi, jaunieši, kas apgūst tradicionālas amata prasmes pie Liepājas Amatnieku nama meistarēm. Jaunieši izmanto radošus risinājumus un svaigas idejas mākslā, rokdarbos, floristikā, rotu veidošanā un citās nozarēs.
Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar jauniešu darinātajiem amatniecības izstrādājumiem, kā arī vērot kā top lielformāta salmu figūras – 2 kaijas un piedalīties salmu figūru, rotu un ādas apstrādes radošajās darbnīcās Birutas Ignatovas un Sanitas Zanderes vadībā.
Ar “Līvas ciema svētku” pasākumu programmu iespējams iepazīties //www.liepajaskc.lv/livas-ciema-svetki/