Līvas ciema svētkos muzikālajā Līvas upē plūdīs XVIII Latvijas tautas mūzikas svētki

20.05.2015

 Raxtu Raxti_1  ZĀLE  BUMBURNEICYS_Aivars_LiepinsSestdien un svētdien, 23. un 24. maijā, „Līvas ciema svētku” muzikālajā „Līvas upē” šogad no malu maliņām Liepājā ieplūdīs tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, folkloras kopas un muzikanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, veidojot XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus. Divas dienas svētku dalībnieki priecēs apmeklētājus gan ar tautas mūziku akustiskā skanējumā, gan uz divām skatuvēm, bet sestdienas vakarā no pulksten 18.00 vienosies XVIII Latvijas Tautas mūzikas svētku „Līvas upe” dalībnieku dižkoncertā, kura noslēgumā muzicēs īpašie viesi – postfolkloras grupa “Zāle” un muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”.

Upēm, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs, ir bijusi izšķiroša nozīme civilizācijas vēsturē. Arī Villa Liva (Līvu vai Līvas ciems), kas pirmo reizi rakstītos avotos pieminēts 1253. gadā, izveidojies Līvas upes krastā, kļūstot par nozīmīgu punktu tā laika ceļotāju kartēs.

Godinot Liepājas vēstures telpu, 2015. gada  23. un 24. maijā Liepājā „Līvas ciema svētkos” atkal plūdīs Līvas upe, kurā šoreiz kā avoti, ezeri un strauti ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem saplūdīs 19 tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, folkloras kopas un muzikanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, šogad svinot XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus.

Šajā nedēļas nogalē Liepājā būs iespēja dzirdēt tautas muzikantus no visiem Latvijas reģioniem. Vienmēr patīkami un gandrīz pat ekskluzīvi ir Liepājā dzirdēt latgaliešu valodu, tādēļ īpašs prieks būs vēju pilsētā redzēt muzikantus no Latgales – Rēzeknes novada Maltas kultūras nama lauku kapelu „Malta” (vadītājs Normunds Štekels) un enerģiskās, ar skanīgām balsīm apveltītās dāmas no Viļānu kultūras nama lauku kapelas „Bumburneicys” (vadītāja Vivita Skurule). No Vidzemes šogad viesos ieradīsies Lubānas kultūras nama lauku kapela „Meldiņš” (vadītājs Andris Dzenis), Drabešu kapela (vadītājs Tālis Karlsons), Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas orķestris „Sateka” (vadītāja Marita Vaivode) un arī aktīvākie un Latvijas tautas mūzikas svētku ilggadējie dalībnieki – Lizuma pagasta kultūras nama lauku kapela (vadītājs Miervaldis Vilnis). Savukārt galvaspilsētu svētkos pārstāvēs Ilmāra Pumpura vadītā Latvijas Universitātes deju folkloras kopa „Dandari”, kas iekustinās gan ar dziesmām, gan dančiem. No Zemgales Vecumnieku novada Bārbeles pagasta tautas nama ieradīsies lauku kapela „Savējie”, kuru vada Baiba Pētersone un Ieva Mediņa, bet no Tukuma pilsētas kultūras nama svētkos Liepājā piedalīsies divas muzikantu apvienības – Armanda Krieva vadītais tautas mūzikas ansamblis „Danču spēle” un folkloras kopa „Avots”, kuru vada Sandra Pakalne un Anita Stikāne. Protams, svētkos priecāsimies redzēt arī kurzemniekus – Talsu tautas nama tautas muzikantus „Tals’ trimiš” (vadītāja Lija Dunska), Saldus Tūrisma informācijas, kultūras, sporta aģentūras kapelu „Strops” (vadītāja Agrita Pileniece), Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansambli „Neparasts gadījums” (vadītāja Eva Smiltniece), Lieģu kultūras nama lauku kapelu (vadītājs Edmunds Talalass), kā arī kultūras nama „Robežnieki” koklētāju ansambli „Grobiņa” (vadītāja Agita Ēķe) un Rucavas lauku kapelu „Paurupīte” (vadītāja Inta Jaunciema). Sestdienas rītā ar īpašu programmu “Ko grib sievas, ko grib vīri” ar ziņģēm un anekdotēm par mīlestību un krogā iešanu skatītājus priecēs arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopa “Vēlava” (vadītāja Vija Laipniece) kopā Liepājas Tautas teātra aktieriem.

XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus Liepājā greznos arī viesi no Baltkrievijas – folkloras ansamblis “Поозерье” (vadītājs Anatolijs Sobol), kas dibināts 1991. gadā Postavas mūzikas skolā, lai saglabātu un turpinātu gleznainā apvidus tautas tradīcijas. Baltkrievu ansamblis jau kopš dibināšanas aktīvi un ar lieliem panākumiem piedalās dažādos gan vietēja, gan starptautiska mēroga konkursos un festivālos, kur viņi izceļas ar augstu māksliniecisko izpildījumu. Interesanti, ka Līvas upē šogad no kaimiņvalstīm saplūdīs baltkrievu “Ezerzeme” (“Поозерье” tulkojums) un igauņu “Avotu ansamblis” – Tartu tautas mūzikas ansamblis „Allikabänd” (vadītājs Assar Järvekülg). Tautas mūzika var būt dziedinoša ikvienam un veiksmīga, lai dalībnieki realizētu sevi sabiedrībā, par to liecinās arī igauņu tautas mūzikas ansamblis, kurā radoši mūzikā izpaužas cilvēki ar īpašām vajadzībām. Savukārt svētdienas pulksten 11.00 Līvas ciema laukumā rītu muzikāli ieskandinās atraktīvais pūtēju orķestris „Palangos orkestras” (diriģents Vygantas Rekašius) no Lietuvas.

Sestdienas vakara noslēgumā baudīsim Līvas ciema svētku īpašo viesu – postfolkloras grupas „Zāle” un muzikālās apvienības „Raxtu Raxti” – uzstāšanos.

Pēc XVIII Latvijas tautas mūzikas svētku dalībnieku dižkoncerta pulksten 21.00 uz Promenādes skatuves kāps postfolkloras grupa “Zāle” – dzejnieks un dziesminieks Pēteris Draguns un dziesmu autore Marta Kreituse, kā arī Kasandra Kaņepe (ģitāra), Tarass Kuzmenko (bungas), Kira Maija Kirsanova (oboja, flauta), Dace Zariņa (basģitāra) un Aivis Gailītis (čells). Viņu radītajai mūzikai raksturīgs daudzslāņains skanējums, kam pamatā ir atmiņā paliekoša melodija, netradicionāla, tomēr ausij tīkama vokāla harmonija, kas apaudzēta ar neierastu mūzikas instrumentu apvienojumu. Dziesmās izmantoti Martas Kreituses radītie teksti un melodijas pamatlīnija, kuru katrs mūziķis papildinājis ar savu pienesumu un variācijām. Meditatīvā dziesma “Bišu spiets”, “Sēkliņa akā”, “Ezers” – savukārt ir Pētera Draguna kompozīcijas ar Raiņa un citu dzejnieku vārdiem. Koncertos Zāle bez jaunajā albumā “Viņa” dzirdamājām autordziesmām izpilda arī skaņdarbus angļu un krievu valodā.

Pēc pulksten 22.00 Promenādē dzirdēsim labi pazīstamo un tautā iemīļoto muzikālo apvienību “Raxtu Raxti”, kas liepājniekus un pilsētas viesus priecēs gan ar Imanta Kalniņa dziesmām tautas mūzikas skanējumā, gan citiem skaņdarbiem un latviešu tautasdziesmu versijām. “Raxtu Raxti” radās pirms vairāk nekā diviem gadiem kā grupas „Autobuss debesīs” blakusprojekts, uzsākot muzicēšanu kopā ar tautas mūzikas izpildītājiem. Līdzās plašam un latviskam repertuāram „Raxtu Raxtu” koncertā ikkatram būs iespēja novērtēt kolektīva īpašo skanējumu, kas apvieno bagātīga instrumentu klāsta izmantošanu, iekļaujot tajā gan latviešu tautas mūzikas instrumentus, gan dažādus eksotiskus skaņrades rīkus. „Raxtu Raxtu” pamatsastāvā muzicē Kristīne Kārkle – Puriņa (balss, vijole, kokle), Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmonium, tautsiņinstrumenti, oboja), Edgars Kārklis (balss, dūdas, akordeons, stabule), Kārlis Auzāns (čells, mandolīna, ģitāra, buzuki), Armands Treilihs (bass), Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Plašāka informācija un svētku kultūras programma atrodama mājas lapā www.liepajaskc.lv, kā arī sociālajos tīklos. Muzikantu uzstāšanās vietu un secības detalizētais plāns tiks izvietots un būs apskatāms svētku teritorijā.

Līvas ciema svētkus un XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus rīko Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un instrumentālās tautas mūzikas ekspertu Ilmāru Pumpuru. Atbalsta Liepājas pilsētas dome un Liepājas Kultūras pārvalde, kā arī Latvijas Radio, SIA “Rietumu Radio”, SIA “AdGuru”, viesnīca “Fontaine Royal”, SIA “Liepājas tramvajs”, “IF P&C Insurance AS Latvijas filiāle”, SIA “Venden” un Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs.

Informāciju sagatavojusi:

Inese Sērdiene
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja