Gada vērienīgākā tradicionālā kultūras notikuma “Līvas ciema svētki” vārti Liepājā veras 21. maijā

16.05.2016

Jaunuma titlulattēls

“Līvas ciema svētkus” – vienus no lielākajiem tradicionālās kultūras mantojuma svētkiem Kurzemē, kā katru gadu maija priekšpēdējās nedēļas nogalē, svinēs 21. un 22. maijā Liepājas Promenādē.

Jau 763 gadi aizritējuši, kopš pirmo reizi rakstītos avotos – 1253. gada 4. aprīlī izdotajā Ziemeļkurzemes dalīšanas dokumentā – minēta Līvas upe un Līvas ciems, no kura izaugusi Liepājas pilsēta. Atzīmējot šī senā vārda dienu, “Līvas ciema svētkos” Liepājā aicināti mākslinieki un amatnieki, prasmīgas saimnieces un garšu meistari, mūziķi un dejotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV un Lielbritānijas.

Līvas ciema vārti svinētājiem būs atvērti sestdien, 21. maijā, no plkst. 10.00 līdz 19.00 un svētdien, 22. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00.

Krāšņi tērptu dalībnieku gājiens no Rožu laukuma līdz Liepājas Promenādei atklās svētkus, kas divas dienas aizritēs jau tradicionālās tematiskās norisēs – Līvas tirgus, Līvas upe, Liepājas meistaru iela, Dzintara krasta ļaudis, Spēļu sēta un Dzintara latvieši krogos sēž.

Līvas tirgus, kas notiek jau 14. reizi un katru gadu piesaista arvien lielāku dalībnieku interesi, šogad saņēma vairāk kā 260 amatnieku, mākslinieku un dažādu prasmju meistaru pieteikumus. Apstiprināta teju 200 gan jau ilggadēju dalībnieku, gan piedāvājuma klāstā jaunu, atšķirīgu un Liepājā vēl nebijušu izstrādājumu darinātāju un uzņēmēju līdzdalība. Priekšroka tika dota izcilas kvalitātes daiļamatniecībai, latviešu amatniecības tradīcijām un mākslinieciskai jaunradei, kas būs vērojamas arī radošās meistardarbnīcās, tomēr, lai bagātinātu priekšstatu par citu tautu lietišķās mākslas izpausmēm, aicināti arī daži Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārstāvji. Liepājā radītais vienkopus būs redzams Liepājas Meistaru ielā.

Svētku muzikālās programmas jeb Tautas mūzikas svētku Līvas upe vadmotīvs šogad ir kokles visā to dažādībā, vēršot uzmanību uz etnogrāfiskajām koklēm tradicionālā skanējumā, koncertkoklēm un elektroakustiskajām koklēm laikmetīgos skaņdarbos.

Uz trīs svētku skatuvēm muzicēs izcilākie latviešu tautas mūzikas žanra pārstāvji – jau starptautisku atzinību guvusī koklētāja Laima Jansone un mūziķu apvienība Tairi, vīru kopas Vilki un Vilkači, postfolkloras grupas Rikši un Dārdi, apvienības Vētras saites un Māsas Dimantas, koklētāju ansambļi Cantata, Grobiņa un Teiksma. Svētkos dzirdēsim arī citus individuālos izpildītājus un pašmāju kolektīvus – Vēlava, Saknes, Voļņica, Atštaukas u.c.

Īpašs notikums svētku programmā būs viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē notiekošās kokles spēles meistarklases, kuras vadīs un praktiskus kokles spēles pamatprincipus ierādīs gan muzikologs un komponists Valdis Muktupāvels, gan mūziķe, kolorītākā līvu tautas pārstāve Julgī Stalte. Savukārt, kokļu izgatavošanas noslēpumus meistardarbnīcās atklās Latvijā labākie kokļu meistari.

Folkloras kopa Skandinieki svētkos uzstāsies ar īpašu grāmatas “Kokles dziesma dvēselei” prezentācijas koncertu, bet kultūras menedžmenta centra Lauska pārstāvji prezentēs jauno kokļu izdevumu, mūzikas albumu un grāmatiņu “Trejdeviņi koklētāji”.

Kā skaista svētku rota būs visu paaudžu teju divi simti dejotāju programmā Dzintara krasta ļaudis. Jubilāra godā šogad ir senioru deju kolektīvs Sidrabvilnis, kas savu 5 gadu jubileju divas dienas svinēs kopā ar draugiem, deju kolektīviem no Liepājas – Vaduguns, Rucavietis, Banga un Bandzenieki, Kvēle, Odziņa, Krustiņi un mazie dejotāji no Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības “Vaduguns”. Būs arī ciemiņi – deju kolektīvi Ulenbroks no Stopiņu novada, kā arī Kamoliņš no Lielbritānijas, Pomorze no Polijas un Vejava no Lietuvas.

Svētki vienmēr īpaši ir ģimenēm ar bērniem, kad iespējams pilnvērtīgi un patīkami atpūsties, īpaši kopā spēlējot dažādas spēles. Spēļu sētā “Krāsu Karuselis” aicinās izmēģināt latviešu senās spēles, sekojot meistara Aldoņa Baldiņa padomiem – klimpiņu sišana, cūku ganīšana, koka vilciņu dīdīšana, vēja propelleru laišana pa vējam. Mūsdienu pasaulē izplatītās, Latvijā radītās, aizraujošās galda spēles Novuss noslēpumus iepazīt piedāvās birojs un spēļu vieta “Novus S”. Mākslinieku Ivetas un Reiņa Kuncīšu vadīti, bērni varēs radoši izpausties populārās latviešu multfilmas “Lupatiņi” tēlu izgatavošanas meistardarbnīcās.

Svētdien būs iespēja jautri pavadīt laiku, kopā ar SIA “Kokmaizītes” spēļu meistariem spēlējot lielformāta dambreti, lielformāta spēli “Kartupelis”, kā arī spēlēt viņu pašu izgatavotās galda spēles “Burtošanas Čempionāts”, “Latgaliešu DOMINO”, “Kurzemes vēja rati” un “Vidzemes ATMIŅAS spēle”. Spēļu turnīra uzvarētāju gaida arī patīkama pārsteiguma balva.

Bērni varēs sekot līdzi notikumiem kādā lauku sētā Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Jauniešu teātra studijas  izrādē “Kur ir mana mamma?”.

Dažādie ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un garšu meistari zina, ka ik gadus Dzintara latvieši krogos sēž un vēlas baudīt ierastos nacionālos ēdienus un dzērienus. Katrai valstij vai nācijai ir kāda virtuves garša, Itālijai – pica vai Japānai jēlā zivs, bet Latvijas garša un fenomens ir dūmi – mēs kūpinām, žāvējam, dūmojam, kaltējam, vējojam, tādēļ arī šoreiz Līvas ciema svētku īpašā garša ir kūpinājumi. Šogad svētku īpašais viesis ir 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt!” šefpavārs Mārtiņš Sirmais ar savu komandu, kuri kulinārijas šovā atklās savdabīgas kūpinājumu garšas meistarstiķus.

“Līvas ciema svētkus” piedāvā Liepājas pilsētas Dome, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, TVNET, Latvijas Radio, Rietumu Radio, viesnīcas “Promenade  Hotel” un “Fontaine Royal”, SIA “Venden”, “IF P&C Insurance AS Latvijas filiāle”, SIA “Liepājas tramvajs”. Sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemes Vārds” un  www.liepajniekiem.lv.

Plašāka informācija Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra mājas lapā www.liepajaskc.lv, kā arī sociālajos tīklos #LivasCiems #LiepajasKC.

Facebook lapa – https://www.facebook.com/livasciems/

Twitter konts – https://twitter.com/LivasCiems

 

Informāciju sagatavojusi:

Inese Sērdiene
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja