Arī Jauniešu teātra studija un vokālais ansamblis „Šokolāde” piedalīsies svētkos
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Jauniešu teātra studija kā Latvijas amatierteātru „Gada izrāde 2012” finālisti un vokālais ansamblis „Šokolāde” kā vokālo ansambļu skates I pakāpes diploma ieguvēji uzaicināti piedalīties XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos.
Jau iepriekš informējām, ka Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Jauniešu teātra studija ar Hermaņa Paukša lugas „Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?” iestudējumu (režisors Juris Ločmelis) tika izvirzīti un piedalījās Latvijas amatierteātru iestudējumu „Gada izrāde 2012” finālā Rīgā, Dailes teātrī.
Par Latvijas labāko amatierteātra izrādi žūrija atzina Ausekļa Limbažu teātrī iestudēto Anšlava Eglīša lugu „Bezkaunīgie veči”, taču visi 10 finālā izvirzītie amatierteātri, kuru vidū ir arī Liepājas Jauniešu teātra studija, ar fināla izrādēm uzaicināti piedalīties XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. Vairākas dienas Latvijas labākie amatierteātri, interesentiem piedāvājot tikai latviešu dramaturģiju un īpašu vietu atvēlot R.Blaumaņa dramaturģijai rakstnieka 150. jubilejas gadā, savas izrādes izspēlēs gan Dailes teātrī un Leļļu teātrī, gan Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Vērmanes dārzā.
Savukārt Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais vokālais ansamblis „Šokolāde” (vadītājas Daiga Ozola un Dina Sleže), kas Latvijas vokālo ansambļu reģionālajā skatē saņēma I pakāpes diplomu, kopvērtējumā iegūstot 10. vietu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vokālo ansambļu konkursa 2. kārtā jaukto ansambļu kategorijā, uzaicināti piedalīties XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Latvijas vokālo ansambļu koncertmaratonā 6. jūlijā, kas norisināsies Rīgas ielās, skvēros un parkos.
Lai gan Dziesmu un Deju svētku Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā jeb 3. kārtā žūrija izvirzīja tikai 2. kārtas 1. – 8. vietas ieguvējus jaukto vokālo ansambļu kategorijā, tikai 2012. gadā dibinātajam vokālajam ansamblim „Šokolāde”, kas sevi raksturo kā radošus, dziedošus, mazliet trakulīgus un līdzīgi domājošus – jaunus un vēl jaunākus ļaudis, šī bija veiksmīgi realizēta sava mākslinieciskā līmeņa apliecināšana un stimuls „pacelt” savu latiņu vēl augstāk.
Dalībnieki Dziesmu un Deju svētku Latvijas vokālo ansambļu pasākumam tika izvēlēti, ņemot vērā tos parametrus, kas pasākuma mākslinieciskajam vadītājam – Andrim Sējānam šķita nozīmīgi veiksmīgai muzicēšanai dotajos apstākļos, proti, uz ielas, un kuru sniegums bijis spilgts, atraktīvs un skanīgs.
Sarīkojums plānots kā sava veida Latvijas vokālo ansambļu dziedāšanas maratons, kurā iesaistīti 36 ansambļi, kas, sadalīti koncertējošās grupās – katrā pa 3 ansambļiem, kursē iepriekš saskaņotā maršrutā no vienas uzstāšanās vietas uz nākamo, sniedzot 30 minūšu koncertus.
Organizatori nekādu rekordu sasniegšanu nav izvirzījuši kā pašmērķi, taču, aprēķini liecina, ka šajā laikā – 5,5 stundas Vecrīgas ielās vokālie ansambļi sniegs 68 pusstundas ilgus, paralēlus koncertus, kuru laikā tiks atskaņotas vismaz 108 dažādas dziesmas.
Uzziņai:
Jauktais vokālais ansamblis „Šokolāde” dibināts 2012. gadā.
Viņi ir – radoši, dziedoši, mazliet trakulīgi un līdzīgi domājoši – jauni un vēl jaunāki ļaudis, kuri savu ceļu izvēlējušies – notīm kaisītu un skaņām apbērtu..
Caur mūziku viņi izdzīvo visu varavīksnes krāsu jūtu gammu…
Arī ansambļa nosaukums “runā” pats par sevi. Viņu piedāvātā ”Šokolādes” garša ir rūgteni salda, spēcinoša, aromātiska un kārdinoša..
Paši viņi apgalvo: “Mēs esam enerģijas avots un zāles pret slimībām kā viens otram, tā arī jums klausītājiem!!!”
Amatierteātru skates fināla žūrijas locekle – Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja par Jauniešu teātra studijas H.Paukša lugas „Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?” iestudējumu saka:
„Ļoti interesants un pārsteidzošs telpas risinājums, kādu nekad un nevienā teātra izrādē neesmu redzējusi. It kā vienkāršs triks, bet ļoti efektīgi strādā. Tāpat kā režisora izvēle stāstu par paralēlām pasaulēm arī stāstīt paralēli, ko jaunieši ļoti precīzi izdara. Tas atbilst Paukša stilam – viņš jau pēc būtības ir huligāns un paradoksāls absurdists. Tomēr jāatzīmē, ka šis tiešām ir „paņēmiens” un tieši tādēļ visai ātri sevi izsmeļ. Iespējams, būtu aizraujošak, ka izrādes gaita šie stāstījumā stili tiktu mainīti, lai saglabātu pārsteiguma un negaidītības momentu.
Simpatizē iestudējuma tehniskā noslīpētība – stāsts nevienā vietā nebuksē, darbība risinās raiti. Savukārt, mulsina pati literārā materiāla izvēle – Paukša lugas gan ir ļoti iecienītas amatierteātru repertuāros, tās ir viegli piemērot skatuvei, taču konkrēti šī luga satur tik krietnu devu dramaturgam raksturīgā cinisma, ka neliekas īsti piemērota izvēle tik jaunu aktieru spēlei. Turklāt pašā lugā īsti intrigas nav un darbība ir visai vienmuļa, ko gan izpērk gaumīgās spēles ar nekrofiliju un atrisinājums pašā izrādes finālā.”
Savukārt režisors Elmāra Seņkova viedoklis par iestudējumu ir sekojošs:
„Liepājas teātra izrādes sākotnējais uzstādījums bija rosinošs un formas ziņā tīrs – jaunieši sākumā sinhroni darbojās un šī sinhronitāte bija izrādes vērtība. Žēl, ka izrādei ejot uz beigām, šī sinhronitāte bija pavirša. Ļoti veiksmīgi tika atrisināts kalpa tēls. Neesmu Paukša cienītājs, tāpēc būtu vēlējies, lai šie atraktīvie jaunieši būtu izvēlējušies daudz progresīvāku, interesantāku materiālu, ar ko uzrunāt mūsdienu sabiedrību, nebaidoties eksperimentēt vairāk, būt drosmīgākiem. Visu izrādi gaidīju, kad abas sinhronās puses tiks deformētas vai kaut kā citādi kas mainīsies. Bet tā arī es to šai izrādē nesagaidīju. Līdz ar to parādījās jautājums – kāpēc telpa vispār bija jādala?”
Informāciju sagatavojusi:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja