Aicina uz literāri muzikālu uzvedumu „Es dzīvoju starp ezeru un jūru..”

09.01.2013

 Sestdien, 12. janvārī, pulksten 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas teātra aktieri un režisore Ināra Kalnarāja aicina Olafa Gūtmaņa un viņa daiļrades cienītājus uz rakstniekam veltītu literāri muzikālu uzvedumu „Es dzīvoju starp ezeru un jūru..”.

Savā darbības laikā Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas teātris ir iestudējis vairākus uzvedumus ar O.Gūtmaņa dzeju.

Godinot rakstnieku, kuram šā gada 10. janvārī būtu 86 gadu jubileja, viņa personību un talantu, Tautas teātra aktieri un režisore Ināra Kalnarāja aicina uz jaunāko ar Olafa Gūtmaņa prozu un dzeju radīto literāri muzikālu uzvedumu „Es dzīvoju starp ezeru un jūru..”. Sarīkojuma ievadvārdus teiks Liepājas Universitātes profesors Edgars Lāms.

Uzveduma režisore apgalvo, ka neviens no rakstniekiem tā nav mīlējis Liepāju kā Olafs Gūtmanis, to ikviens var sajust, lasot viņa darbus, kuri caurvīti šīs lielās beznosacījuma mīlestības. Arī viņa darbā „Mencava” (par Mencavu savulaik sauca Liepāju), pēc kura fragmenta izlasīšanas režisorei arī radās ideja par uzvedumu, katrā rindiņā jūtams, ka tā tapusi, no sirds mīlot Liepāju.

Ināra Kalnarāja atklāj, ka literāri muzikālajā uzvedumā „Es dzīvoju starp ezeru un jūru” aktieri uzburs ainiņas no pagājušiem laikiem Mencavā, parādot, kāds ir liepājnieks un cilvēks kā tāds, ļaujot skatītājam pabūt gan Rožu laukumā, gan zvejnieku pulkā kādā krodziņā.

Skatītājus ar Olafa Gūtmaņa prozu un dzeju no vairākiem krājumiem, kā arī ar pazīstamām dziesmām un dejām, kuras nav izvēlētas nejauši, bet rastas darbā „Mencava”, priecēs Liepājas Tautas teātra aktieri – Sandra Okuņeva, Īrisa Diņķīte, Inese Geriņa, Dace Rūse, Baiba Petrovska un Santa Grabovska, Arvīds Kreināts, Aivars Zūzāns, Andris Svars, Almants Bergmanis, Gints Vīksna, Bruno Bergs, Edvīns Rūsis un citi. Scenogrāfiju veidojusi Dace Lanka.

Uzziņai:
Olafs Gūtmanis dzimis 1927. gada 10. janvārī Liepājā. Miris 2012. gada 4. decembrī.
1941. gadā viņš kopā ar vecākiem devies izsūtījumā. Tēvu ieslodzīja Vjatkas nometnē, Olafs ar māti apmetās kilometrus astoņsimts aiz polārā loka – Taimiras pussalā. 1947. gadā Gūtmaņu ģimene nelegāli atbrauca uz Latviju un veselus trīs gadus viņiem izdevās nodzīvot dzimtenē. Taču „noziegums”- ierašanās dzimtenē – varasiestāžu uzmanībai secen nepaiet un 1950. gadā Gūtmaņi tiek izsūtīti vēlreiz. Olafs Gūtmanis atgriezās dzimtenē 1956. gadā, 29 gadu vecumā jau kā otrās grupas invalīds – slimojis ar malāriju un arī ar tuberkulozi – pie tam nevis vienu, bet veselas divas reizes.

Liepājā Olafs sāka strādāt par rēķinvedi sēklu veikalā. Tomēr jau tad izpaudās viņa mākslinieciskās tieksmes un ar rēķinveža darbu vien (garīgo vajadzību ziņā) iztikt nevarēja. Tāpēc viņš sāka dziedāt Liepājas teātra korī. Olafs bija mācījies arī mūzikas skolā, taču dzīves sarežģījumu dēļ nebija to beidzis. Dziedot teātra korī, Olafs dažreiz bija izpildījis arī pa vienai otrai nelielai lomiņai izrādēs. Pats viņš ar smaidu reiz atzinis, ka viņa ievērojamākā loma ir bijusi pavārs Alfrēda Kalniņa operā „Ugunī”.

Daiļradei Olafs Gūtmanis pievērsies jau mācoties vakarskolā, kad apdzejojis meitenes un skolotājus. Taču pirmo īsto „iedvesmas dzejoli” uzrakstījis pēc trofeju filmas „Karmena” noskatīšanās pēckara gados kinoteātrī „Daile”. Par trofeju filmām sauca filmas, ko Padomju Savienībā izrādīja pēckara gados un, kas bija iegūtas fašistiskajā Vācijā un citās okupētajās teritorijās. Parasti tās bija uzņemtas Vācijā, Francijā, Anglijā un ASV.

Olafs Gūtmanis rakstījis par visu ko, par Sibīrijas sniegiem tajā skaitā. Par dzīvi. To viņš prata izteikt dzejā un prozā. Tulkojis latviski cittautu literātu darbus – gan dzeju, gan lugas, kas uzvestas Liepājas teātrī. Rakstījis publicistiku un piedalījies atmiņu grāmatas sastādīšanā par Tautas fronti Liepājā.

Olafs Gūtmanis bijis ļoti tuvu personiski pazīstams ar Mirdzu Ķempi. „Viņa mani fascinēja ne tik daudz kā ļoti talantīga dzejniece, kaut gan neviens, protams, neiedomāsies noliegt arī to. Viņa bija Liela Personība – tiešām ar lielo burtu, kādu nav daudz,” teicis rakstnieks. Mirdza Ķempe savulaik iesācēju Olafu Gūtmani konsultēja dzejas gudrībās. Tā sakot, iesvaidīja mūzas pasaulē. Arī pats Olafs Gūtmanis var lepoties ar ne vienu vien talantu, kuram viņš, darbojoties kā konsultants, palīdzējis atrast ceļu uz pašizpausmi dzejā.

Olafam Gūtmanim bija trīs bērni. Vecāko Māri viņš sauca par pasaules klaidoni labā nozīmē. Kādās tik zemēs dēls neesot pabijis un kur tik viņam nedzīvojot draugi! Meita Ieva pievērsusies kristīgajai dzīvei, strādā par Liepājas katoļu draudzes izdotā laikraksta „Nāc!” redaktori. Jaunākais dēls Dāvis liepājniekiem labi pazīstams no darbošanās vietējos medijos. Dāvis ir mantojis gan tēta, gan mammas talantu – gan dzeju raksta, gan arī glezno.

Informāciju sagatavojusi:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja