Tautas dziesmu ansamblis “Voļņica” festivālā Spānijā
Savā 25. jubilejas gadā Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas dziesmu ansamblis “Voļņica” (vadītāja Tatjana Beļikova) devās uz Spāniju – uz Kalejas (Ciutat de Calella) 9. starptautisko folkloras un koru festivālu. Piedāvājam ansambļa dalībnieces Larisas Neņukas stāstījumu par piedzīvotajām emocijām un sajūtām ceļojumā:
“Šis gads ansamblim „Voļņica” ir jubilejas gads. 25 gadu jubileju atzīmējām maija koncertā kopā ar mūsu skatītājiem, bet jūnijā devāmies uz Spāniju, lai piedalītos Kalejas (Ciutat de Calella) 9. starptautiskajā folkloras un kora festivālā. Šis brauciens bija jubilejas dāvana, ko katrs kolektīva dalībnieks sagatavoja pats sev un visam kolektīvam kopā.
Festivāla ceļš bija garš un interesants. Apstāšanās uz nakšņošanu Polijas pilsētā Slubicā paliks atmiņā ar vakara pastaigu pār Oderas upi uz Vācijas pilsētu Frankfurti. Abas šīs pilsētas savieno tilts pār šo upi. Nākamajā dienā, izbraucot caur Vāciju un pusi Francijas, mūsu apstāšanās vieta bija pilsēta Bona (Beaune), kas atrodas Francijas austrumos. Burgundijas reģionā. Iekārtojušies viesnīcā, neskatoties uz apmākušām debesīm un lietu, mēs steidzāmies iepazīt pilsētiņu. Tieši šeit, pēc mūsu domām, ir iespējams sajust, kāda ir īstā Francija, un izjust šo pilsētu, kurai piemīt mīļa, provinciāla neatkārtojamība. Likās, ka kuru katru brīdi vienā šaurā ieliņā parādīsies D’Artanjans, un viņa zirga pakavi nošķindēs pār bruģēto tiltu. Starp visām Francijas vēsturiskajām vietām Bona pazīstama visā pasaulē ar ēku (Hospices de Beune jeb Hotel Dieu), kas rotāta ar krāšņi ornamentētiem dakstiņu jumtiem. Šī ēka no 1443.- 1971. gadam izmantota kā patversme un palīdzības vieta trūcīgajiem un nelaimē nonākušajiem. Tagad tur ir izvietots muzejs, kuru arī mēs apmeklējām. Bona ir arī Burgundijas vīna galvaspilsēta. Apmainījušies ar iespaidiem par redzēto un izdzēruši glāzi īstu Burgundijas vīnu, vienā no Bonas vasaras kafejnīcām, mērķtiecīgi turpinājām ceļu uz festivālu Spānijā.
Agrā rītā autobuss iebrauca Spānijas pilsētā Kalejā. Apstājāmies pie viesnīcas Catolinia, kur apmetāmies uz nedēļu. Izkrāvuši mantas viesnīcas foajē, kāds devās apskatīt jūru, kāds pastaigā, kāds iemidzis palika foajē pie čemodāniem, kāds vēl palika guļot autobusā. Pēcpusdienā notika ilgi gaidītā izvietošana pa numuriņiem un tikšanās ar festivāla organizētājiem, precizējot uzstāšanās grafiku un citus organizatoriskus jautājumus. Un festivāls varēja sākties!
Dienā, kad tika atklāts festivāls, lija stiprs lietus un skaņošanas aparatūra atklātajā estrādē “atteicās darboties”. Tāpēc mūsu uzstāšanās tika atcelta. Tomēr mums bija iespēja ieraudzīt un dzirdēt citu festivāla dalībnieku sniegumus. Uz festivālu bija sabraukuši pūtēju orķestri, kori, folkloras ansambļi no Itālijas, Īslandes, Šveices, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Spānijas, Nīderlandes. Festivāla koncerti notika vakaros – laikā, kad dienas svelme bija norimusi – pulksten 20:00, tad arī pilsēta sāka atdzīvoties, gan iedzīvotājiem, gan tūristiem iznākot pilsētas ielās, sēžoties pie galdiņiem mājīgās kafejnīcās. Kalejas iedzīvotājiem un viesiem katru vakaru bija iespēja baudīt muzikālu festivālu dažādību. Mūsu uzstāšanās uz atklātās skatuves piesaistīja tik daudzu skatītāju un atpūtnieku uzmanību, ka nepietika vietas, lai ietilpinātu visus skatīties gribētājus.
Brīvā laikā no uzstāšanās mēs baudījām ne tikai Vidusjūras jūrmalas skaistumu, bet arī iepazināmies ar pilsētas vēsturiskajām vietām, simboliem; apmeklējām arī lielisko Barselonu, kur iegrimām Svētās Ģimenes baznīcas (La Segrada Familia) eksotiskā Guela parka skaistumā. Apmeklējām gan Montjuïc kalnu, gan Spānijas laukus un klajumus, slaveno Rambla gājēju ieliņu un, protams, arī plaši pazīstamo Gotu kvartālu. Tā bija neaizmirstama un iespaidīga ekskursija dienas garumā. Atsevišķi jāpiemin “Voļņicas” brauciens uz Monseratas kalnu un tajā izvietojušos Spānijas benediktīniešu klosteri, kas ir katoļu dvēseles simbols. Teiksim īsi – elpu aizraujoši!
Festivāla noslēguma ceremonija bija mums neierasta. Ceremonija iesākās ar gājienu līdz Rātslaukumam pa vecām, šaurām Kalejas ieliņām, kam piemīts savs šarms un skaistums. Nonākot laukumā, katram kolektīvam tika pasniegtas dāvanas par atmiņu no Spānijas, kuras uzreiz pēc pasniegšanas tika paņemtas atpakaļ, pie noteikuma, ka tās atgriezīs pēc kopīgās izklaides aktivitātes. Pēc šī paziņojuma, sākot skanēt Spānijas ritmiem, visi kolektīvu vadītāji un organizatori tika aicināti doties virknē viens aiz otra, tādā veidā izveidojot starptautisku “vilcieniņu”. Festivāla noslēguma ceremonija bija kļuvusi ne tikai svinīga, bet arī omulīga, dzīvespriecīga un draudzīga. Un pēc tā dāvanas tika atgrieztas īpašniekiem. Svētku kulminācijā uz skatuves iznāca dejotāja no Urugvajas, kas vienoja visus skatītājus un dalībniekus kopīgā dejā, kuru, protams, “Voļņica” izturēja līdz beigām.
Bet tas arī nav viss, jau pēc pāris stundām sniedzām koncertu personālam un viesiem mūsu viesnīcā. Tā ir mūsu tradīcija! Desmit festivāla dienas aizskrēja zibenīgi. Čemodānus nepavisam negribējās pakot, bet saprotot, ka aizbraukšana ir neizbēgama, sakravājam mantas autobusā, un laimīgi, nosauļojušies devāmies mājās.
Gribam pateikt SIRSNĪGU PALDIES autobusa šoferim Jānim Ancānam un Aleksandram Zeņko, kuri pa šīm dienām bija kļuvuši par vienu no mums un kuri palīdzēja un atsaucās uz visām mūsu prasībām, kuri uzmanīgi saudzīgi nogādāja “Voļņicu” atpakaļ mājās. Mūsu brauciens uz šo festivālu notika pateicoties materiālam atbalstam no Vladimira un Vikrotijas Zazuļiem (SIA V.O.V.A) un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centram. Liels paldies!”