Liepājnieki pirmo reizi piedalās Eiropas folkkultūras festivālā „Eiropiāde”

No 11. līdz 15. jūlijam Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Vaduguns” un tā vadītāja Kristīne Jaunbrūna, kopā ar vēl 16 dažādu paaudžu tautas deju kolektīviem un mūziķiem, pārstāvēja Latviju 49. Starptautiskajā folkkultūras festivālā „Eiropiāde” Itālijas pilsētā Padovā (Paduja).

Daudzu kolektīvu sapnis ir piedalīties ne tikai vietēja, bet arī starptautiska mēroga festivālos, lai gan popularizētu savas valsts un iepazītu citu tautu kultūrvēsturisko mantojumu, gan, protams, kopā ceļotu un jauki pavadītu laiku.

Arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra (LTMKC) vidējās paaudzes deju kolektīvam „Vaduguns” tāds bija, tāpēc jau pagājušā gada rudenī kolektīva dalībnieki aktīvi sāka meklēt iespēju šo sapni realizēt.

Sākās laikietilpīgs process – pieteikumu sagatavošana, sarakste ar festivāla rīkotājiem, līdz tika saņemts oficiāls apstiprinājums no Starptautiskā folkkultūras festivāla „Eiropiādes 2012” valdes locekles Indras Filpisones un festivāla orgkomitejas par dalību festivālā. Tad sekoja nopietns darbs pie programmas sagatavošanā.

Nenoliedzami, ka piedalīšanās starptautiska mēroga pasākumos ir pietiekami dārgs projekts. Tādēļ mērķtiecīgi tika krāti pašu līdzekļi dalības maksai, „Vaduguns” dejotājiem neatlaidīgi un azartiski darbojoties, iegūts 1910 LVL liels atbalsts no „SMScredit.lv” un „Draugiem.lv” labdarības projekta organizētā publiskā projektu konkursā „Labie darbi”, kā arī saņemts pašvaldības atbalsts daļējai ceļa izdevumu apmaksai.

29. maijā pasauli pāršalca ziņa, ka Itālijas ziemeļaustrumu daļu satricinājusi 5,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce. Tā lika bailēs nodrebēt ne tikai Itālijas iedzīvotājiem, bet arī vairāk kā 4000 dalībniekiem, kuru līdzdalība tika akceptēta Starptautiskajam festivālam. Teju mēnesis pagāja aktīvā komunikācijā ar festivāla organizētājiem, lai precizētu izmaiņas, taču galvenā un labākā ziņa bija tā, ka festivāls notiks. Tiesa nesenās zemes svārstības mainīja rīkotāju plānus un iecere visus dalībniekus izmitināt vienuviet, tika nomainīta uz festivāla dalībnieku izmitināšanu Padujas, Abano un Montegrotto viesnīcās.

Laimīgi un Latvijas delegācijas vadītājas, arī „Eiropiādes” valdes locekles Indras Filipsones saslavēti 1. jūlija vakarā „Vaduguns” dejotāji atgriezās no „Mazās Eiropiādes” Dundagā, lai sakrāmētu ceļa somas tālajam braucienam. Līdz tam gan vēl tika paspēts piedalīties arī Latvijas III olimpiādes atklāšanas sarīkojumā Daugavas stadionā.

9. jūlija agrā rīta stundā, optimisma un priecīga satraukuma pilni, vidējās paaudzes deju kolektīva „Vaduguns” dejotāji, vadītāja Kristīne Jaunbrūna, pavadošā muzikantu kapela (Dace Vilkaste, Mudīte Stepanova, Toms Boroduško, Emīls un Edijs Kalvenieki) un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra direktore Baiba Kļava un projektu vadītāja Anda Birkenberga devās ceļā, lai pārstāvētu Latviju un Liepāju 49. Starptautiskajā folkkultūras festivālā „Eiropiāde”, kas norisinājās Itālijas pilsētā Padujā no 11. – 15. jūlijam.

Garajā turpceļā tika sastapti arī daži Latvijas un Čehijas kolektīvi, kuru galamērķis bija tas pats – lielākais tautas mākslas un kultūras forums.

11. jūlija pēcpusdienā Itālija festivāla dalībniekus sagaidīja ar īsti vasarīgu laiku +32. Kamēr kolektīvu vadības grupas kārtoja formalitātes, dalībnieki, spītējot svelmei, tikko izkāpuši no autobusiem muzicēja un dejoja, apliecinot, ka viens no lielākajiem folkkultūras festivāliem ir sācies.

Piereģistrējušies, saņēmuši dalībniekiem nepieciešamo informācijas mapi un aplūkojuši milzīgo halli, kurā iepriekš bija plānots izmitināt visus (vairāk kā 4000) festivāla dalībniekus, „Vaduguns” devās uz savu mītnes vietu – viesnīcu „Bagno Romano” (tulk. no itāļu valodas „Romiešu pirts”) Montegrotto pilsētā, kas atrodas aptuveni 20 km no Padujas. „Lai arī nedzīvojām notikuma epicentrā un tas prasīja papildus laika plānošanu, nozīmīgāks bija fakts, ka viss kolektīvs tika izmitināts vienuviet, nevis kā bija izdarīts ar citiem /arī Latvijas/ kolektīviem, kuru dalībnieki dzīvoja pat trijās viesnīcās,” par festivāla organizatorisko pusi spriež LTMKC direktore Baiba Kļava.

12. jūlijā jau 9.00 sākās festivāla atklāšanas koncerta mēģinājums, kuram sekoja ielu koncerti un deju kolektīvu festivāla atklāšanas koncerts. Tajā sevi pieteica un skatītājus līdz pat pusnaktij ar saviem priekšnesumiem priecēja festivāla dalībnieki no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Kipras, Šveices, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Spānijas, Somijas, Francijas, Grenlandes, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Portugāles, Rumānijas, Krievijas, Ukrainas, Zviedrijas, Turcijas un Slovākijas.

„Itālija un itāļi nebeidz mūs pārsteigt, bet šovakar mēs pārsteidzām viņus un godam pārstāvējām Latviju, parādot kā vienas valsts vairāki reģioni spēj apvienoties vienā dejā,” pēc atklāšanas koncerta teica kolektīva dalībnieks un šī brauciena aktīvākais organizētājs Ēriks Šķuburs.

Un tā patiesi bija, ja pārējo valstu reģiona kolektīvi sevi katrs pieteica ar individuālu priekšnesumu, aizpildot vien knapi ceturtdaļu no „Prato della Valle” (tulk. no itāļu valodas „Zaļā ieleja”) laukuma, tad Latvijas dalībnieku kopīgais uznāciens ar piepildītu laukumu un vienotu deju „Maza, maza tā muižiņa” skatītājos raisīja neviltotas ovācijas, apbrīnu un nerimstošus aplausus. „Kādas diez būtu viņu ovācijas redzot deju lieluzvedumu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos?” – šis bija jautājums, kas rosījās ne vienā vien dejotāja prātā.

13. jūlijā Paduju pieskandināja gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo kori, vokālie ansambļi un mūzikas grupas, turpinājās koncerti pilsētas ielās un laukumos – pavisam 13 vietās, bet mūsu dejotājiem šī bija brīvāka diena. Tāpēc vadugunieši to izmantoja lietderīgi – aizbraucot ekskursijā uz UNESCO Pasaules Kultūras Mantojuma sarakstā ierakstīto Itālijas pilsētu Veronu un Gardas ezeru. Savukārt Baiba Kļava un Anda Birkenberga izbaudīja festivāla gaisotni Padujā, apmeklējot nesen renovēto Kultūras centru, tur eksponēto festivālam veltīto foto izstādi „Eiropeades 49 gadi”, ielu koncertus un muzikālo kolektīvu un koru koncertu. „Mums, kas izlutināti ar mākslinieciski augstvērtīgiem koru un vokālo ansambļu sniegumiem, ne visi priekšnesumi šķita atbilstoši starptautiska foruma programmai, taču šī festivāla mērķis jau nav „augstā māksla”, bet gan draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes. Un tās patiesi varēja just ik uz soļa. Padujas centrs burtiski „vārījās”, tur valdīja īsta festivāla gaisotne, ielas pilnas ar dažādu tautu tērpos ģērbtiem ļaudīm, kuri vai nu vienkārši pastaigājas un bauda vasaras vakarus, vai dzied un dejo, fantastiski!” savos festivāla iespaidos dalās TMKC projektu vadītāja Anda Birkenberga.

14. jūlija rītā ar vilcienu liepājnieki devās apskatīt vienu no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā, kuram piešķirts arī Pasaules kultūras mantojuma statuss – Venēciju, bet vakarā, kad termometra stabiņš spītīgi turējās pie atzīmes +35, Liepājas delegācija uzvilka goda drānas un devās 49. Starptautiskā folkkultūras festivāla „Eiropiāde” svētku gājienā, kura laikā ielu malās stāvošajiem skatītājiem nemitīgi nācās skandēt vārdu „Latvija” vai „Lithuania”, savukārt vaduguniešiem krāšņajos Nīcas novada brunčos pieprecizēt un izskaidrot, ka Lietuva un Latvija nav viena valsts. Pēc  gājiena visi turpināja dejot un līksmot lielajā dalībnieku ballē.

15. jūlija rīts atkal sākās ar mēģinājumu noslēguma koncertam, tad mazs mirklis atelpai un klāt jau 49. Starptautiskā folkkultūras festivāla „Eiropiāde” noslēguma koncerts, kas norisinājās „Prato della Valle” laukumā. Arī šajā koncertā Latvija, kura festivālā tika pārstāvēta ar vislielāko dalībnieku skaitu, nodemonstrēja tikai Baltijas valstīm vien raksturīgo deju svētku tradīciju. Deja „Nerejati ciema suņi”, kuras laukuma zīmējumu veidoja delegācijas virsvadītāja, horeogrāfe Indra Filipsone, tika „uzņemta” ar skaļām ovācijām un nerimstošiem aplausiem.

Katra Itālijā aizvadītā diena bija tik piepildīta, ka šķita šeit pavadīts vairāk kā tikai 5 dienas.

No brauciena katrs atgriezāmies ar savām emocijām, sajūtām un domām, taču  tas, ko iemācījāmies katrs viens, kas tur bijām, ir uztvert visu ar vēsu prātu pat +35 grādos un izbaudīt ik mirkli, būt lepniem par savas tautas kultūru un tradīcijām, kā arī novērtēt to, ka mums ir rudzu maize, krējums un kefīrs.

Uzziņai.
Šogad starptautiskajā folkkultūras festivālā „Eiropiāde” Latviju pārstāvēja 17 dažādu paaudžu tautas deju kolektīvi no Rīgas (bērnu deju kolektīvs „Bitīte”, „Bitīte&Auda”, jauniešu deju kolektīvs „Dejotprieks”, „Grieži&Kamolītis”), Jelgavas (bērnu deju kolektīvs „Vēja zirdziņš”), Dundagas („Dun-Dang”), Ērgļiem („Erla”, „Rūdis”), Apes („Metenis”), Tukuma („Brīze”), Gulbenes („Ratiņš”), Ropažiem („Cielava”, bērnu deju kolektīvi „Annele” un „Garausis”), Siguldas („Purenīte”), Auces („Robežnieki un Rota”) un Liepājas (vidējās paaudzes deju kolektīvs „Vaduguns”). Lietuvu pārstāvēja tikai 5 kolektīvi (3 deju, folklmūzikas grupa un bērnu folkloras kopa) , bet Igauniju  10 dažādu paaudžu deju kolektīvi un 3 folkmūzikas grupas.

Informāciju sagatavoja:
Anda Birkenberga
iepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja