…Kā tu dzīvo Līvas ciemā, vējš kur smilšu dzirnas maļ?
Ar šiem Olafa Gūtmaņa vārdiem 24. un 25. maijā Liepājas promenādē norisināsies “Līvas ciema svētki” – latviešu tradicionālās kultūras mantojuma svētki, kuros aicinām iepazīt cilvēkus un prasmes, ēdienus un nodarbes, mūziku un dejas, kā arī ielūkoties jaunākajās modes tendencēs.
Liepājā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, divu dienu garumā, LĪVAS TIRGŪ, piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales, kā arī no dažādām pilsētām – Rīgas, Liepājas, Ventspils, Talsiem, Valmieras, Ikšķiles, Saldus, Skrīveriem, Ogres, Cēsīm, Siguldas, Mārupes, Jūrmalas, Jelgavas, Auces, Līgatnes, Bauskas, Kuldīgas u.c., tādējādi piedāvājot apmeklētājiem iespēju redzēt dažādu novadu tradīcijas amatniecībā, mākslā, rokdarbos, kā arī iegādāties unikālus mākslas un amatniecības darbus un nobaudīt latviešu tradicionālās virtuves ēdienus.
Uz Liepāju savus darbus vedīs dažādu arodu meistari ar metālkalumiem, keramiku, koka izstrādājumiem, rotaslietām, tekstila un citiem darinājumiem, kurus ikviens varēs gan aplūkot, gan iegādāties, lai izmantotu mājās, dārzā, svētkos un ikdienā. Tāpat teju katrs pārtikas mājražotājs piedāvās iespēju savus ēdienus, našķus un citus pārtikas izstrādājumus arī nogaršot.
Ievērības vērti būs Latvijas keramiķu darbi – svēpētā Latgales keramika, punktotā keramika, glazētā keramika kā arī dažādi sadzīves priekšmeti, mākslas darbi un trauki gan svētkiem, gan ikdienai no pašu meistaru rokām.
“Līvas tirgū” būs ļoti plaša rotaslietu izvēle – sākot ar smalkiem pērļu darbiem, turpinot ar stiklā veidotām rotaslietām un, protams, ar lielisku rotkaļu un juvelieru darbu – etnogrāfiskas, romantiskas, vienkāršas, košas rotaslietas gan daiļā, gan stiprā dzimuma pārstāvjiem. Katra rotaslieta veidota kā īpašs mākslas darbs, līdz ar to tirgū ikvienam ir iespēja novērtēt meistaru-mākslinieku veikumu, rokrakstu un īpašo radošo garu.
Kā ik gadu, arī šogad, tirgū ar amata demonstrējumiem viesosies profesionālās vidusskolas – “zeļļi” no PIKC “Liepājas Valsts tehnikums” un Cīravas profesionālās arodvidusskolas, kuri piedāvās seno galdnieka darbnīcu, dažādus galdniecības izstrādājumus mājai, dārzam, ikdienai, latviešu tradicionālās virtuves ēdienus un arī iespēju iejusties īsta zeļļa ādā un izmēģināt savas prasmes amatniecībā.
Ikvienam “Līvas ciema svētku” apmeklētājam, gan lielam, gan mazam, būs unikāla iespēja ne tikai no pašu amatnieku un mājražotāju rokām saņemt lieliskus darinājumus, bet arī uzzināt par amata meistarstiķiem, veidošanas noslēpumiem, receptēm, kā arī iespēja pašam izmēģināt roku kādā no radošajām meistardarbnīcām – pīt klūdziņas, veidot lupatu lellītes, darboties senajā galdnieku darbnīcā, darināt rotaslietas u.c.
Pie Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” meistarēm ikviens varēs izmēģināt, kā tas ir – aust stellēs, veidojot ziedainās aprocītes un sedziņas, bet Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” iemācīties lupatdeķu aušanu. Savukārt keramikas meistara Mārtiņa Cukura (Priekules novads) vadībā ikviens varēs izmēģināt, cik viegla nodarbe ir māla virpošana, bet kopā ar izcilo keramiķi Madaru Bartkeviču (Smārdes pag.) no māla izveidot savu švilpavnīku. Iespēja redzēt, kā top stikla mākslas darbi un izmēģināt roku stikla kausēšanā būs kopā ar IK “Raena.
Ik gadu “Līvas ciema svētkos” tiek piešķirts “Līvas tirgus Meistarstiķis”. Šo balvu piešķir Līvas tirgus dalībniekiem, kuru piedāvātie amatniecības izstrādājumi un tirdzniecības vietas vizuālais noformējums izceļas ar īpašu unikalitāti, oriģinalitāti un kvalitāti, kā arī ar savu amatniecības un lietišķās prasmes daudzveidību dod iespēju Līvas tirgus apmeklētājiem darboties un kļūt radošākiem. Balva tiek pasniegta “Līvas ciem svētku” noslēgumā.
Kurzemnieku tradicionālais sklandrausis kā GARANTĒTA TRADICIONĀLĀ ĪPATNĪBA ir pirmais produkts Latvijā, kas reģistrēts Eiropas Savienības shēmā „Garantētā tradicionālā īpatnība” (Traditional specialitaties guaranteed) un aizsargāts ES līmenī. Šobrīd tas iekļauts vienā grupā ar tādiem aizsargātiem pārtikas produktiem kā, piemēram, itāļu siers “Mocarella” vai “Pica Napolitano”, lietuviešu gaļas izstrādājums “Skilandis”, kā arī spāņu “Serrano” šķiņķis.
Tāpēc šā gada svētkos, 24.maijā, tradicionālais Kurzemes novada ēdiens sklandrausis būs „īpašā lomā”, jo meistardarbnīcās sklandrausi cept mācīs un tā izcelsmi skaidros Liepājas Valsts tehnikuma un Cīravas arodvidusskolas topošie pavāri un meistari. EK ziņojumā skaidro, ka sklandrausis, ko parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu, ir apaļš plācenis, gatavots no stingras rudzu miltu mīklas un pildīts kārtās ar vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu. Kā garšo atšķirīgu receptūru sklandrauši, nodegustēt piedāvās vairāki Kurzemes meistari. Ikvienam interesentam būs iespēja iegūt arī sklandraušu recepti, ko pievienot savai recepšu grāmatai.
Ja reiz svētki, tad katram īstenam latvietim jāpasēž krogā un nesteidzīgi jānobauda arī latviešu tradicionālās virtuves gardumi. Ar devīzi DZINTARA LATVIEŠI KROGOS SĒŽ ēdienkartē būs skābeņu zupa ar kūpinājumiem un skābputra, vārīti cepti kartupeļi ar liekumu kniblakiem (desiņām), Liepājas menciņi, sautēti kāposti un koča, pankūkas, pīrāgi ar dažādiem pildījumiem un rabarberu bulciņas. Arī citus latviešu tradicionālos ēdienus un dzērienus kā kvasu, alu un medalu varēs rast Liepājas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, Cīravas arodvidusskolas un Liepājas tehnikuma jauno pavāru piedāvājumā.
MŪSDIENU LATVIJAS GARŠA ienāk arī Liepājā. Tiem, kuri būs pasēdējuši krodziņā, bet vēlēsies vēl ko īpašu, varēs baudīt ēdienu kā mākslu. 24. maijā no plkst.12.00-15.00 pavārmākslas meistarklase Liepājā – “Mūsdienu Latvijas garša 2013” uzvarētājs, restorāna “Kaļķa vārti” šefpavārs Raimonds Zommers, kuram garšo zaķskābenes un kurš saka: “Lai pietiek spēka visu laiku kaut kur braukt, ģenerēt idejas, būt ar smaidu, atvērtam, pozitīvam.” Tā kā arī restorāna piedāvājums ir komandas nopelns, arī šoreiz improvizētajā virtuvē šefpavāra palīgi būs Liepājas restorānu šefpavāri Renāte Petrauska (restorāns “Upe”), Rolands Lukjanovs (restorāns “Oskars”) un Edgars Pētersons (restorāns “Piano”).
Šī noteikti nebūs reize, kad kārtīgi paēst, bet, tiem, kuri trīs stundu garumā sekos līdzi meistarklasē notiekošajam, būs iespēja nodegustēt ko ļoti īpašu – trīs ēdieni trijās stundās. Slāpeklī ceptas smiltsērkšķu putas ar ceptu reņģi, lauka rupjmaizes grauzdiņš ar marinētu cukini un linsēklām, uz aukstas virsmas cepta konfekte uz bambusa iesma. Kā uzsver Raimonds: “Jārēķinās arī ar to, ka cilvēks var būt izgājis no mājas sliktā noskaņojumā, un tad viņam nekas nebūs labi”.
Rokdarbi joprojām ir modē – to apliecināja skates RADOŠAIS NEMIERS dalībnieki, kas skatītājiem maija vidū Rīgā piedāvāja dažādās tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda tērpus. Skatē, kurā bija redzami pašausta auduma kostīmi un mēteļi, filcēti mēteļi, apmetņi un šalles, smalka ažūra tamborējuma vasaras jaciņas un citi tērpi, savu meistaru darbus piedāvāja vairāk kā 15 Latvijas Tautas mākslas lietišķās studijas.
„XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā 2013. gada vasarā ar lielu skatītāju interesi Rīgā notika pašdarināto tērpu skate, kurā piedalījās dalībnieces ar vairāk nekā simts dažādiem tērpiem, tādēļ radās piedāvāt iespēju studiju, pulciņu un biedrību dalībniecēm parādīt savus darinājumus plašākam interesentu lokam,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Sadarbībā ar LNKC 24.maijā plkst.15.00 uz Līvas ciema Lielās skatuves varēs redzēt daļu no šo tērpu kolekcijām – Latvijas Amatniecības kameras tekstilnieku ģilde un meistare Rita Bričkus ar dažādiem filcētiem tērpiem, Aina Bernava (TLMS „Austra”, Rīga) ar pašausta auduma tērpiem, Skrīveru Kultūras centra tekstilstudija „Putnukalns” (vadītāja Baiba Vaivare), ar filcētiem mēteļiem, jakām apmetņiem un lina auduma kleitām, kā arī Liepājas TLMS „Kursa” (vadītāja Ilma Rubene) meistaru tamborētie un adītie tērpi.
Plašāka “Līvas ciema svētku” programma atrodama šeit: //www.liepajaskc.lv/livas-ciema-svetki/
Informāciju sagatavojusi:
Aija Eizengrauda
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja