„Var gadīties, ka atgadās Tev Lieldieniņa neparasta”

Svētdien, 31. martā, no pulksten 12.00 līdz 14.00 Liepājas Jūrmalas parka Bērnu laukumā liepājnieki un Liepājas viesi aicināti kopā ar Oliņu-Boliņu (Pēteris Trups no Ceļojošā Leļļu teātra „Maska”), Lieldienu Zaķi un draugiem no tautas deju ansambļa “Rucavietis”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Vaduguns” un senioru deju kolektīva “Sidrabvilnis”, bērnu vokālās studijas “Pērlītes”, folkloras kopām “Vēlava” un “Saknes”, kā arī Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības „Laumiņa” aktīvi līdzdarboties svētku sarīkojumā „Var gadīties, ka atgadās Tev Lieldieniņa neparasta”. Nāc, līdzi ņemot Lieldienu galveno simbolu – olu. Ieeja bez maksas.

Lieldienām tuvojoties, mēs ikkatrs sajūtam pavasari. Dienas kļūst garākas, pakļaujoties dabas ritmam. Zemes māte paņem pērno sniegu un ledu, vietā dodot dzīvības sulu kokiem, asniem, visam no jauna plaukstošajam un dīgstošajam.

Šogad kā svētku vadmotīvs ir izvēlēta saule, kuru uztveram gan kā taisnīguma un nemirstības simbolu, gan visa jaunā vēstnesi un cerību.

„Lai sastaptos ar mūsu skatienu un gozētos saulītē, ik asniņiem jātiek galā ar vairākiem šķēršļiem. Tieši tāpat ir arī cilvēkam. Viņam jānomet viss traucējošais un liekais, un Lieldienu laiks tam ir vispiemērotākais,” informē sarīkojuma režisors Pēteris Trups no Liepājas Ceļojošā leļļu teātra „Maska”.

Lieldienu sarīkojumā „Var gadīties, ka atgadās Tev Lieldieniņa neparasta” Jūrmalas parka Bērnu laukumā no pulksten 12.00 līdz 14.00 ikkatrs liepājnieks un Liepājas viesis tiek aicināts kopā ar Oliņu-Boliņu, Lieldienu Zaķi un viņu draugiem ar dejām, rotaļām un citām radošām aktivitātēm modināt pavasari gan dabā, gan sevī, radot svētkus sev un apkārtējiem.

 „Mēs dzīvojam laikā, kad doma ir tik brīva un radoša, cik katrs pats mēs to ļaujam. Cik daudz labā cilvēks uzkrājis, tik arī spēj izmantot. Jo vairāk mūsos ir gaišā un labā, jo vairāk tā ir pasaulē, tāpēc centīsimies to saglabāt un vairot,” aicina Pēteris Trups.

Līdzdarboties liepājniekus un Liepājas viesus aicina dejotāji no tautas deju ansambļa „Rucavietis” (vadītāja Sandra Blumbaha), vidējās paaudzes deju kolektīva „Vaduguns” (vadītāja Kristīne Jaunbrūna) un senioru deju kolektīva „Sidrabvilnis” (vadītāja Ingrīda Lūka), dziedātāji no bērnu vokālās studijas “Pērlītes”, folkloras kopām “Vēlava” un “Saknes”, kā arī Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības „Laumiņa” pedagogi.

Svētku dalībnieki aicināti ņemt līdzi arī Lieldienu galveno simbolu – olu, lai piedalītos tādās tradicionālās sacensībās  kā olu ripināšana, olu kaujas un citās.

Lieldienu sarīkojumu atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras pārvalde”.

Uzziņai:
Saule ir Visumu sakārtojošais spēks, jo nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.
Kristietībā Saule simbolizē nemirstību un augšāmcelšanos, kā arī Jēzu Kristu kā taisnīguma un patiesības nesēju.
Alķīmijā Saules tēls sadalās divos: zelta, dzīvību nesošajā „dienas Saulē” un „melnajā Saulē”, kas simbolizē neapstrādātu vielu, pazemi. Saule bieži tiek attēlota kā seja pie debesīm: tas ir tēva, arī karaļa autoritātes simbols.
Latviešu mitoloģijā saulei piemīt duāla daba. Tā visbiežāk tiek minēta kā māte, tautasdziesmās bieži godāta un slavināta, kā arī dziesmās apdziedāta. Saistībā ar mītu par debesu precībām saule tiek minēta arī kā meita vai pat vairākas meitas, ko dēvē par Saules meitām, kuras precas ar Dieva dēliem, pašu Dievu, Ausekli vai Mēnesi. Teikās un tautasdziesmās minēti motīvi par Mēness neuzticību Saulei, kā rezultātā Saule soda to, pāršķeļot Mēnesi uz pusēm ar zobenu. Latviešu folklorā parasti nav noteikts saules meitu skaits, bet Lietuviešu mitoloģijā ir konkrēti meitu vārdi un salīdzinoši uzskatāms to skaits. Vislabāko priekšstatu par Saules izskatu sniedz mutvārdu folklora, piemēram, dažādās tautasdziesmas un teikas. Visbiežāk tā tiek tēlota valkājam sagšas baltā vai sudraba krāsā, zīda kleitu vai svārkus un lindrakus. Arī dažādas rotas, kā, piemēram, vainags, sakta un gredzeni, ir saules un saules meitu apģērba atribūti.

Latviešu folklorā Saules zīme ir aplis, kas nereti tiek papildināta līdz daudzstūrim, kur redzami astoņlapu rozetes veidojums un četrstūrainās Saules zīme. Aplis un apļveida zīmes simbolizē Saules nerimstošo kustību debesīs. Šīs zīmes bieži lietotas, rotājot sieviešu rotas un apģērbus, kā arī darbarīkus, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai. Arī līgavainim kāzās ir parasts dāvāt ar saules rakstiem izšūtas zeķes un cimdus.

Informāciju sagatavojusi:
Anda Birkenberga
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja